ASV valdības darbības pārtraukšana – kāpēc Eiropai būtu jāuztraucas

Notiekošajām budžeta cīņām Vašingtonā ir neparedzētas sekas, kas kaitē Eiropas ekonomikai. Īpaši grūtības varētu rasties ES eksportētājiem.

Tā kā ASV ir tik centrāla pasaules ekonomikā, arī Eiropas uzņēmumi varētu izjust ASV valdības darbības pārtraukšanas negatīvo ietekmi.

Patiesībā tiem vajadzētu sagatavoties grūtam laikam, kas kļūs tikai sāpīgāks, jo ilgāk strupceļš Vašingtonā turpināsies.

Tad kāpēc korporatīvajai Eiropai būtu jāuztraucas par to, ka valsts darbinieki otrpus Atlantijas okeānam nevarēs strādāt?

Slēgšana aptur vai samazina daudzas federālās darbības, piemēram, aizdevumu vai atļauju izsniegšanu, un traucē valdības aģentūru darbu, kas nodrošina uzraudzību, palēninot ekonomisko aktivitāti.

Tas, kas padara to vēl nozīmīgāku, ir tā laiks. Šogad ASV ekonomika jau piedzīvo lēnāku izaugsmi, pastāvīgu inflācijas spiedienu un pieaugošu finansiālu nedrošību. Slēgšana palielina šo nedrošību un var izraisīt ekonomisko seku ķēdes reakciju.

Ņemsim, piemēram, Eiropas tirdzniecības uzņēmumus. Jau tā satricināti tarifu haosa dēļ, tie paļaujas uz konsekventiem un paredzamiem tirgus apstākļiem, lai plānotu savu ražošanu, sadalītu resursus un apmierinātu klientu vajadzības.

Pat neliela ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās novestu pie ASV importa samazināšanās, kas samazinātu pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumiem, kuru izaugsme, ieņēmumi un rentabilitāte savukārt tiktu ietekmēta.

Eiropas imports, kas nonāk Amerikā, saskarsies ar mazāku valdības darbinieku skaitu ostās un muitā, kuri veic administratīvos un regulatīvos uzdevumus, kas saistīti ar preču importu un eksportu.

Tā rezultātā radīsies kavēšanās, kas var pagarināt preču piegādes laiku, traucējot piegādes grafikiem.

Kavēšanās var radīt lavīnveida efektu piegādes ķēdēs, kuru efektīvai darbībai ir nepieciešams precīzs laiks. Tas var radīt negaidītas izmaksas par paātrinātu piegādi un sodus par nokavētiem piegādes termiņiem. Turklāt pastāv risks, ka eksporta licenču apstiprināšana varētu tikt apturēta.

Eiropas uzņēmumiem šie apstiprinājumi – vai to atjaunošana – ir nepieciešami, lai veiktu savu uzņēmējdarbību ASV.

“Uzņēmumi tiks iesaldēti, tie nevarēs saņemt nekādu apstiprinājumu, nekādas atļaujas vai licences, nevarēs pārdot korporatīvo parādu ASV,” Euronews pastāstīja jurists, kas nodarbojas ar transatlantisko darījumu sarunām daudznacionāliem korporatīvajiem klientiem.

“Valdības slēgšana sūta mājās tos cilvēkus, kas īsteno noteikumus, bet paši noteikumi paliek – un tie joprojām ir jāievēro.”

Šī regulējošā nenoteiktība var atstāt Eiropas eksportētāju neziņā, nezinot par savu spēju īstermiņā turpināt darbību ASV tirgū.

Īpaši pievērsiet uzmanību nozarēm, kas ir atkarīgas no ASV pieprasījuma, piemēram, mašīnbūvei, automobiļu detaļām vai ķīmiskajām vielām.

Šo uzņēmumu akciju tirgus varētu piedzīvot lejupvērstu svārstību, investoriem reaģējot uz nenoteiktību ASV.

Runājot par finanšu tirgiem. Ilgstoša nenoteiktība ASV varētu izraisīt ASV valdības obligāciju procentu likmju pieaugumu, jo investori tās uzskatītu par riskantākām. Tas novestu pie augstākām likmēm citviet pasaulē.

Piemēram, Eiropā tas varētu nomākt akciju tirgus, palielināt valsts budžeta deficīta finansēšanas izmaksas un samazināt kopējo pieprasījumu augstāku kredītu izmaksu dēļ.

Likmju pieaugums palielinātu pārmērīgi parādā esošo aizņēmēju saistību neizpildes risku un līdz ar to arī finanšu krīzes risku.

Tā kā budžeta vienošanās trūkums Vašingtonā apdraudētu ASV atbalsta finansēšanu noteiktām valstīm, pieaugtu ģeopolitiskās nestabilitātes riski, kas mazinātu uzņēmumu investīcijas un pastiprinātu pieprasījuma kritumu, ko jau tā ietekmē inflācija.

Ekonomisti lēš, ka divu nedēļu ilga ASV valdības slēgšana negatīvi ietekmētu ES IKP 4 miljardu eiro apmērā. Ja slēgšana ilgtu 8 nedēļas, ietekme pieaugtu līdz 16 miljardiem eiro.

Vai tas tiešām notiks, ir Vašingtonas politiķu rokās. Uz spēles ir likts nekas cits kā Amerikas reputācija kā globāla ekonomiskā stabilitātes enkurs.